Šīs dienas TVNET rakstā Pēteris Tabūns, Pauls Putniņš un Dzintars Ābiķis pret vārda brīvību? pamanīju interesantu rindkopu:Par vienu no žurnālistu izaicinājumiem un konkurentiem Brikše nosauca tā saukto blogu jeb virtuālo dienasgrāmatu rakstītājus. “Tādā veidā savas jomas pārzinātāji piedāvā ļoti labus un arī analītiskus rakstus, kas izkonkurē žurnālistu, kuram vienlaicīgi jāpārzina vairākas tēmas,” norādīja Brikše [Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Inta Brikše], atzīstot, ka mediju tirgū situācija patlaban ir sarežģīta.Būtiska atziņa, kura noteikti varētu nepatikt daudziem žurnālistiem, kas raksta par dažādām specifiskām tēmām (arī tādām, kuras nepārzin un neiedziļinās). Blogi jau ir un būs informācijas nodošanas nākotne.

Sākot ar 2008. gada 1. februāri Limbažu Galvenās bibliotēkas Interneta lasītāva maina savu darba laiku. Turpmāk LGB Interneta lasītava strādās katru darba dienu no plkst. 10:00 līdz plkst. 18:00 un sestdienās no plkst. 10:00 līdz plkst. 15:00

Latviešu māksliniece Katrīna Neiburga izvirzīta kā kandidāte prestižajai Ars Fennica balvai vizuālajā mākslā. Ars Fennica ir lielākā Ziemeļvalstu mākslas balva, ko 1990. gadā nodibināja somu mecenāti Henna un Perti Nīmisto. To piešķir vienam māksliniekam par augsta līmeņa un oriģinālu radošo darbību.

Katrīna Neiburga (1978) ir viena no redzamākajām savas paaudzes latviešu māksliniecēm, kas pēdējos gadus ieguvusi plašu starptautisku atzinību. Viņai kopā ar pārējiem četriem Ars Fennica kandidātiem 2008. gada rudenī tiks dota iespēja izstādīt savus darbus gan KUMU, mākslas muzejā Tallinā, gan KIASMA, laikmetīgās mākslas muzejā Helsinkos. Līdz tam kandidāti ir aicināti pierādīt savu radošās iespējas un talantu vietējos un starptautiskos mākslas projektos.

Kandidāti piedalīsies divās izstādēs, pēc kurām 2009. gada sākumā, KUMU muzejā tiks paziņots viens prestižās balvas ieguvējs. Iekļūšana vien šīs balvas kandidātu sarakstā tiek uzskatīta par vērā ņemamu atzinību. Balva nozīmē naudas prēmiju, darbu kataloga izdošanu, kā arī trīs izstāžu sēriju Somijas muzejos.

Pēdējos gados Katrīnas Neiburgas darbi vairāk izstādīti ārpus Latvijas, piemēram, videoinstalācija Solitude ieguva ļoti pozitīvu rezonansi Sidnejas mākslas biennālē 2006. gadā. Piemēram, kā izdevumā “Weekend Australian” rakstīja mākslas kritiķis Sebastians Smī: “Starp tik daudz (Sidnejas) biennāles kņadas ir rāmi, liriski darbi, kas paliek atmiņā. Bija divi darbi, pie kuriem mana iztēle arvien atgriežas. Viens no tiem ir Latvijas mākslinieces Katrīnas Neiburgas sirreāls trīs ekrānu videodarbs (“Solitude”). [..] Šai darbā brīnišķīgi atklāts spriegums starp to, kas ir dzīvs un kas – nedzīvs, kas ir reāls un kas – nereāls, kas ir norimis un kas – vibrējošs.”

Savukārt pati māksliniece par vienojošo motīvu savos darbos nosauc jauno izteiksmes veidu, kas ir vizuāli poētisks, nevis sociāls: “Šķiet, ka tieši personīga atklātība un nopietnas, eksistenciālas tēmas – mīlestība, vientulība, bailes no nāves, lai cik tas neskanētu banāli, ir svarīgas man pašai un iespējamai sarunai ar skatītāju. Ikreiz, radot jaunu darbu, esmu pavisam atšķirīgu emociju pārņemta”.

1994. gadā Ars Fennica balvu saņēma tēlnieks Oļegs Tillbergs, un tas bija lielākais līdz tam piedzīvotais Latvijas laikmetīgās mākslas sasniegums starptautiskajā vidē.

Informāciju sagatavoja:
Elīna Hermansone
Laikmetīgās mākslas centra projektu koordinatore
Tālr.: + 371 67039288
+ 371 29140968
Fakss: + 371 67039289
E-pasts: hermansone@lcca.lv
www.lcca.lv

Kompānijas Websense eksperti sastādījuši sarakstu, kurā iekļauti desmit apdraudējumu veidi, kuri, pēc saraksta autoru domām, būs visvairāk izplatīti nākamajā gadā.
Resursi internetā
antivirus.lv Websense darbinieki savas prognozes pamato ar statistikas datiem, kas iegūti ar servisu Websense ThreatSeeker un Websense On Demand palīdzību. Pirmais serviss ir speciāls skeneris, kurš ik nedēļu pārbauda vairāk nekā 600 miljonu tīmekļa lapu, vai tajās nav kaitīgs kods. Savukārt serviss Websense On Demand katru nedēļu pārbauda līdz 350 miljoniem e-pasta vēstuļu, kuras tiek sūtītas internetā.
1. Datoru apdraudējumu 2008. gada hitparādē pirmajā vietā kompānija Websense liek Olimpiskās spēles, kas nākamvasar notiks Pekinā. Speciālisti uzskata, ka interneta lietotāju lielā interese par sporta sacensībām būs iemesls DoS uzbrukumu skaita un biežuma pieaugumam, kā arī būs daudz vairāk tematisku vēstuļu ar inficētiem piesaistītajiem failiem un inficētu vietņu.
2. Sarakstā otrajā vietā ir tīmekļa surogātpasts. Websense speciālisti lēš, ka 2008. gadā ļaunprāši norādes uz inficētiem resursiem arvien aktīvāk ievietos blogos, forumos, komentāru lapās utt.
3. Pēdējais punkts pirmajā trijniekā ir uzbrukumi Web 2.0 vietnēm. Kā norāda Websense, ļaundari izmantos dažādu tiešsaistes servisu, vidžetu, sociālo tīklu u.c. vājās vietas.
4. Ceturtajā vietā reitinga sastādītāji liek inficētās vietnes. Eksperti prognozē, ka nākamgad inficētu resursu būs vairāk nekā speciāli izveidotu kaitīgo tīmekļa lapu.
5. Piektajā vietā ir vienlaicīgi uzbrukumi datoriem, kas izmanto dažādas programmu platformas. Websense darbinieki uzskata, ka ļaundari arvien biežāk izstrādās universālu kaitīgo kodu, kurš darbosies datoros gan ar Windows, gan Mac OS X operētājsistēmām un pat populārās mobilajās ierīcēs, piemēram, iPhone.

January 29th, 2008 by Jānis Ziediņš
Medialab bibliotēku elektronisko katalogu tirgū piedāvā cita veida pieeju – AquaBrowser – search, discover, refine. Parastie katalogi piedāvā iespēju meklēt, meklēt un meklēt. Dažreiz arī šos rezultātus precizēt, kā arī ieteikumus neveiksmīgas meklēšanas gadījumā.
Ar ko atšķiras AquaBrowser
Meklē – vienkāršākā, bet būtiskākā kataloga funkcija
Atklāj – vizuāla karte ar vārdiem, kas tiek saistīti ar meklējamo terminu
Precizē – iespēja ar dažu klikšķu palīdzību precizēt meklēšanas rezultātus
Iespējas
TradicionālsOPAC
AquaBrowserLibrary
Tieša apraksta vienības atrašana
jā
jā
Brīva pārlūkošana pēc temata, vārdiem
nē
jā
Asociācijas un ieteikumi neveiksmīgu meklējumu gadījumā
nē
jā
Meklēšana katalogā
jā
jā
Vienlaicīga meklēšana katalogā un citās vietnēs
nē
jā
Vaicājumu uzlabošana ar eksistējošiem metadatiem
nē
jā
Vienāds lietotāja interfeiss publiskajā un nepubliskajā daļā
nē
jā
Lietotājdraudzīgas atsauksmes
nē
jā
Piemērots lietotājiem ar redzes traucējumiem
nē
jā
Tabula no www.medialab.nl/index.asp?page=aquabrowserlibrary/features
Latvijā sastopamie BIS Alise un Aleph bibliotēku elektroniskie katalogi pieder tradicionālo katalogu paaudzei jeb OPAC 1.0. AquaBrowser būtiskākais labums ir, ka tas spēj darboties neatkarīgi no esošās bibliotēku sistēmas, un var strādāt ar dažādām datu bāzēm. Būtiska nozīme ir arī tam, ka šī programmatūra glabā visu indeksu savā datu bāzē, tā paātrinot meklēšanu.
Izmēģināt sistēmas iespējas var šeit: aqua.queenslibrary.org ierakstot meklējamo vārdu “Latvia” vai “Latvija”.
Pilns saraksts ar lietotājiem, kas izmanto AquaBrowser sistēmu: www.medialab.nl/index.asp?page=customers/overview
Padalies ar draugiem
Iesaku izlasīt vēl:
Meklē un atrodi radiniekus
Meklē bibliotēku kopkatalogā ātrāk

Limbažu Galvenās bibliotēkas emuāram (http://limbazugalvenabiblioteka.blogspot.com/) nu ir pievienojies Limbažu Galvenās bibliotēkas Interneta lasītavas emuārs (http://lgbinternetalasitava.blogspot.com/). Šajā emuarā var lasīt ne tikai par lietām, kas saistās ar bibliotēku, bet arī par interesantām datoru un interneta tēmām. Tiek piedāvāta iespēja piedalīties aptaujās, kuru temati ik pa laikam mainās.

Apmeklējiet šo emuāru un uzzināsiet daudz interesanta.

Papildus apmācību kursam „Informācijas tehnoloģiju un interneta lietošanas iemaņu uzlabošana”, Limbažu rajona bibliotekāri apgūs arī apmācību kursu „Inovatīvā darbība bibliotēkās”, kas katram bibliotekāram būs jāmācās četras dienas un apmācību kursu „Efektīvas pasniegšanas metodes”, kas katram bibliotekāram jāapgūst vienu dienu.

Visi Limbažu rajona bibliotekāri tiks sadalīti trīs grupās, no kurām viena mācīsies februārī, bet pārējās divas kursu programmu apgūs martā.

Macību kursā „Inovatīvā darbība bibliotēkā” paredzēts apgūt šādas tēmas:

„Radošums un inovācija”;

„Projektu vadīšana radošu ideju realizēšanai”;

„Komunikācija radošā procesā”:

• „Saskarsmes un komunikācijas pamatlikumi”;
• „Informācijas apmaiņas process”;
• “Konfliktregulējošā saskarsme un komandas darbs”;
• „Stress radošajā darbā”;
• „Prasme pārliecinoši uzstāties”;

„Mārketinga komunikācija”.

Brīvākos brīžos var apskatīties bibliotēku ēku  attēlus no dažādām vietām pasaulē. Iesaku īpaši tiem, kas ir Gaismas pils pretinieki.

www.flickr.com/search/?q=library&w=all

Datoru problēmas
Datori nav ilgi dzīvojošas iekārtas, nu, vismaz 10 gadu termiņā nez vai. Tad nu daži ieteikumi mājas lietotājiem, ko var darīt, kad ar datoru rodas problēmas.
Tehniskie sīkumi
1. Ja dators vispār neslēdzas iekšā, tad vispirms pārbaudam, vai dators ir pieslēgts elektrībai, tas ir, nav izrauts elektrības vads un vai barošanas bloka slēdzis nav ieslēgts OFF režīmā (O), kas var būt, piemēram, pēc datora pārvietošanas/atdošanas no remonta. Ja tas nepalīdz, tad varam pieņemt, ka iespējams datoram jāmaina barošanas bloks jeb PSU.
2. Ja dators slēdzas iekšā, bet nestartējas kā parasti, tad izslēdzam datoru, attaisām vaļā korpusu un pārbaudām, vai visi vadi/kontakti ir kārtīgi piesprausti. Piemēram, ja videokarte nav pieskrūvēta pie korpusa ar skrūvīti, tad ar kāju aizķerot monitora vadu un izkustinot videokarti, var “dabūt” melnu ekrānu pie datora ieslēgšanas. Īpaši būtiski visu pārbaudīt tad, ja datoram ir mainīta kāda daļa vai dators ticis transportēts. Ja vizuāli izskatās, ka visi vadi/kontakti ir kārtīgi piesprausti, bet datoram ir tikusi mainīta kāda daļa, tad mēģinām visu rūpīgi pārspraust par jaunu.
3. Ja dators slēdzas iekšā, bet nestartējas kā parasti vai darbojas ar problēmām, tad apskatāmies datora barošanas bloku, vai vispār griežas ventilators. Ja ventilators griežas, tad attaisām datora korpusu un apskatāmies, vai griežas procesora dzesētāja ventilators. Ja viss kārtībā, tad vēl apskatāmies, vai griežas videokartes ventilators, ja videokartei ir tāds.
Putekļi
4. Atsevišķa problēma, kas saistīta ar barošanas bloku un procesora dzesētāju, ir putekļi. Ja dators ir vairākus gadus vecs un atrodas putekļainā vidē, tad apskatāmies barošanas bloku un procesora dzesētāju un vizuāli novērtējam, cik daudz putekļu tur sakrājies. Ja daudz, tad izņemam barošanas bloku, uzmanīgi attaisām un uzmanīgi izpūšam putekļus. Attiecīgi tāpat izdarām arī ar procesora dzesētāja ventilatoru, tikai pirms procesora dzesētāja uzlikšanas atpakaļ uz tā ir nedaudz jāuzziež jauna termopasta.
Temperatūras
5. Pārbaudām datora daļu temperatūras. Startējoties datoram, pašā sākumā spiežam vienu no taustiņiem F1, F2 vai Delete, lai startētu BIOS. BIOS skatāmies sadaļu PC Health Status (Award BIOS) vai sadaļu Advanced – Hardware Monitoring (Intel BIOS). Protams, sadaļu nosaukumi var būt savādāki dažādās BIOS versijās. Procesora jeb CPU normālai temperatūrai jābūt robežās no 35 līdz 50 grādiem pēc Celsija.
Ja startējas Windows operētājsistēma, bet dators strādā ar problēmām, tad lejupielādējam programmu SpeedFan, instalējam, startējam un skatāmies, kādas temperatūras ir procesoram jeb CPU (normāli 35-50 grādi), cietajam diskam jeb HDD (normāli 35-50 grādi) un videokartei jeb VGA (precīzi nezinu, ja > 80, tad laikam nebūs labi). Ja temperatūra kādai daļai ir pārāk augsta, tad jādomā kā uzlabot pašas daļas dzesēšanu vai datora korpusa ventilāciju.
Piezīme: datora daļu temperatūras nav 100% drošas un var nedaudz mainīties, piemēram, var būt nepareizi temperatūras rādījumi (SpeedFan CPU rādījumus vēlams salīdzināt ar BIOS CPU temperatūras rādījumiem), var būt augstākas temperatūras pēc vairāku stundu ilgas datora noslodzes, piemēram, spēlējot datorspēles, vai arī atkarībā no gadalaika un telpas temperatūras.
Paaugstinātas CPU temperatūras problēma var būt saistīta ar standarta Intel procesora dzesētāja nepietiekošu nostiprināšanu, ja procesora dzesētājs ir nesen uzlikts vai mainīts. Jāpārliecinās, vai ir stingri nostiprināti visi 4 dzesētāja klipši, jo viens viņiem var nebūt pilnīgi līdz galam iesprausts. Par to var pārliecināties, mēģinot katru klipsi nedaudz pakustināt uz augšu/leju un uz sāniem. Pilnīgi iestiprināts klipsis nekustēsies.
Cietais disks
6. Ja viss iepriekšējais ir pārbaudīts, tad lejupielādējam programmu Drive Fitness Test (ISO failu), šo ISO failu ierakstām CD matricā kā CD kopiju jeb image, ievietojam šo CD disku lasītājā un pārstartējam datoru. Pēc datora pārstartēšanas šis CD startēsies automātiski, ja BIOS jau ir uzlikts parametrs, ka pirmā starta iekārta ir CD/DVD lasītājs. Ja tā nav, tad pārstartējam datoru, un pašā sākumā spiežam vienu no taustiņiem F1, F2 vai Delete, lai startētu BIOS. BIOS atrodam sadaļu Advanced BIOS Features – Boot Device (Award BIOS), vai sadaļu Boot – Boot Device Priority (Intel BIOS), un kā pirmo starta iekārtu norādam CD/DVD lasītāju, pēc tam saglabājam izmaiņas, nospiežot taustiņu F10.
Drive Fitness Test varam manuāli norādīt starta parametrus, taču varam arī neko nedarīt, lai viss startējas automātiski. Kad parādās logs ar disku iekārtām (HDD), tad izvēlamies cieto disku un spiežam pogu [Advanced Test], pēc tam [Start]. Ja cietā diska tests beidzas ar kļūdas paziņojumu par bojātiem blokiem, tad skaidrs, ka ir problēma ar cieto disku, kas jāmaina vai jāatgriež garantijai. Ja tests beidzas veiksmīgi, tad cietais disks būtu kārtībā.
Ja Drive Fitness Test “neatrod” vispār nekādu cieto disku, un tas ir PATA cietais disks, tad izslēdzam datoru, šo cieto disku pamēģinām pārspraust pie tā paša kabeļa otra savienojuma, ieslēgt datoru un atkal palaist Drive Fitness Test. Ja cietais disks tiek pēkšņi “atrasts” un tests ir veiksmīgs, tad iespējams, ka ir problēmas ar mātesplati jeb MB.
Atmiņa
7. Ja cietajam diskam nav problēmu, tad lejupielādējam programmu MemTest (ISO failu), šo ISO failu ierakstām CD matricā kā CD kopiju jeb image, ievietojam šo CD disku lasītājā un pārstartējam datoru. Pēc datora pārstartēšanas šis CD startēsies automātiski, ja BIOS jau ir uzlikts parametrs, ka pirmā starta iekārta ir CD/DVD lasītājs. Programma MemTest darbojas automātiski un veic dažādus atmiņas jeb RAM testus. Ieteicams būtu izlaist vismaz 10 testu ciklus. Ja MemTest pie testu rezultātiem uzrāda kļūdas (errors), tad ir problēmas ar datora atmiņu. Ja datorā ir vairāki atmiņas moduļi, tad var mēģināt pa vienam izņemt un tad atkal palaist MemTest, jo problēmas var būt tikai vienam modulim. Iespējams, ka vairāki atmiņas moduļi nedarbojas kopā, tas ir, dators bez problēmām darbosies ar 2 atmiņas moduļiem, bet sāksies problēmas, kad tiks ielikts trešais modulis. Iespējams, ka konkrētais atmiņas modulis konkrētajā datorā darbojas ar problēmām, bet ielikts citā datorā strādās bez jebkādām problēmām.
Viss pārējais
Ja ar cieto disku un atmiņu nav problēmu, tad iespējamo problēmu cēlonis var būt barošanas bloks, mātesplate, videokarte vai kāda cita daļa. Piemēram, par mātesplates problēmām var liecināt kļūdas paziņojumi Windows instalācijas laikā (kopējot sistēmas failus) vai cietā diska dīvaina “pazušana” un atkal “atrašanās”.
Nu, un protams pie vainas var būt operētājsistēmas problēmas (ļoti daudz iespēju).
Lietotājs pats var tikt galā galvenokārt ar operētājsistēmas problēmām, to manuāli labojot vai pārinstalējot (nepieciešams Windows instalācijas CD). Ja ir tehniskās problēmas, tad galvenais ir atrast, tieši kura datora daļa rada problēmas un to nomainīt. Viens no pārbaudes veidiem ir “aizdomīgās” daļas maiņa, tas ir, tās vietā uz laiku ieliekot citu vai arī “aizdomīgo” daļu ieliekot citā datorā, lai redzētu, vai parādīsies tās pašas problēmas.
Atkārtošu – galvenais ir precīzi noteikt, tieši kura datora daļa ir “vainīga”. Ir lasīts kā forumos cilvēki prasa padomus, ko darīt ar datora problēmām, un tad “gaišreģi” un “speciālisti” uzreiz iesaka nomainīt gandrīz visas daļas
Tīkla savienojums
Ja ir problēmas ar tīklu/internetu, tad var pēc kārtas izmēģināt sekojošo (vispirms gan pārbaudot, vai datoram ir pievienots tīkla vads):
- Start / Run – rakstām cmd un spiežam [OK], atvērsies komandrindas logs, kurā rakstām ping 127.0.0.1 un nospiežam taustiņu [Enter]. Ja nesaņemam atbildi Reply from 127.0.0.1, tad iespējams jāpārinstalē TCP/IP;
- Start / Run – rakstām cmd un spiežam [OK], atvērsies komandrindas logs, kurā rakstām ipconfig un nospiežam taustiņu Enter. Sistēma izvadīs tīkla savienojuma datus, no kuriem nokopējam IP adresi (ar labo peles taustiņu noklikšķinām komandrindas logā un izvēlnē izvēlamies Mark, pēc tam ar peles kursosu iezīmējam IP adresi un noklikšķinām peles labo taustiņu). Tad rakstām ping un iekopējam nokopēto IP adresi (ar labo peles taustiņu noklikšķinām komandrindas logā un izvēlnē izvēlamies Paste) un spiežam taustiņu Enter. Ja nesaņemam atbildi Reply from (IP adrese), tad iespējams ir problēma ar datora tīkla karti.
- Start / Run – rakstām cmd un spiežam [OK], atvērsies komandrindas logs, kurā rakstām ipconfig un nospiežam taustiņu Enter. Sistēma izvadīs tīkla savienojuma datus, no kuriem nokopējam Default Gateway adresi. Tad rakstām ping un iekopējam nokopēto Default Gateway adresi un spiežam taustiņu [Enter]. Ja nesaņemam atbildi Reply from (Default Gateway adrese), tad iespējams ir problēma ar tīkla savienojumu, tas ir, tīkla vadu.
Ja pēc komandas ipconfig nav redzama Default Gateway adrese, tad var būt, ka tā ir jau jāzina un jāievada pašam lietotājam manuāli.