Dažādās teksta redaktora «Microsoft Word» versijās atrasta bīstama ievainojamība, kura ļaundariem ļauj iekļūt attālā datorā un tur veikt jebkuras darbības.
Kā ziņo «Microsoft», šī problēma saistīta ar komponentu «Jet Database Engine», ko izmanto «Microsoft Office» sastāvdaļas «Word» un «Access». Lai īstenotu uzbrukumu, uzbrucējam nepieciešams izveidot speciālu dokumentu un panākt, ka upuris to atver ar programmu, kurai piemīt šī ievainojamība. Šādu failu var ievietot interneta lapā vai piesūtīt pa e-pastu. Atverot dokumentu, rodas kļūda bibliotēkā «msjet40.dll», kas pēc tam ļauj izpildīt jebkuru kaitīgo kodu.
«Microsoft» uzsver, ka ievainojamība ir redaktoriem «Word 2000», «Word 2002», «Word 2003» un «Word 2007», ja tos lieto operētājsistēmā «Windows 2000», «Windows XP» vai «Windows Server 2003». «Windows Vista» un «Windows Server 2008» lietotājus šī ievainojamība neapdraud.

Ceturtdien Latvijā konstatēti masveidīgi e-pasta sūtījumi, kuru saturs, kas vērsts pret Latvijas banku sistēmu un Latvijas valdību, mudina saņēmējus apmeklēt viltus tiešsaistes žurnāla lapu un instalēt datorā programmatūru it kā sensacionālas video intervijas noskatīšanai. Viltus lapā izvietotais fails īstenībā kalpo «Windows» datorsistēmu zombēšanai jeb inficēšanai ar «Trojas zirgu», kas paredzēts inficēto datoru tālākai izmantošanai kibernoziegumu veikšanā, portālu «Apollo» informēja «Kaspersky Lab» pārstāvis Latvijā Valdis Šķesters.
Līdz šim Latvijas interneta lietotājiem pārsvarā ir nācies sastapties ar datorsistēmu inficēšanas mēģinājumiem, kam ir globāls raksturs. Šodien konstatētais uzbrukums, iespējams, ir pirmais šāda veida liela mēroga uzbrukums, kas būtiski atšķiras ar to, ka ir īpaši sagatavots Latvijas interneta lietotājiem. Šāda pieeja ir atbilstoša jaunākajām kiberuzbrukumu attīstības tendencēm un potenciāli padara uzbrukumu iedarbīgāku.
Latvijā izplatītie e-pasta sūtījumi satur tekstu krievu valodā un saiti uz īpaši sagatavotu interneta lapu. Vēstulē tiek piedāvāts noskatīties video rullīti ar kāda amerikāņu finanšu eksperta interviju, kurā viņš it kā, pamatojoties uz viņa rīcībā esošiem kompromitējošiem materiāliem, prognozē Latvijas banku sistēmas krahu un iesaka investoriem pārvietot naudas līdzekļus. Tāpat vēstule satur tekstu, kurā Latvijas valdība apvainota mēģinājumos bloķēt šīs informācijas nonākšanu televīzijā.
Mēģinājums atvērt vēstulē norādīto interneta lapu, noved lietotāju pie piedāvājuma instalēt izpildāmo failu ar paplašinājumu «exe», kas it kā pietrūkst, lai veiktu «sensacionālā» video noskatīšanos. Kā parādīja faila pārbaude, kas veikta tepat Latvijā, tas apsolītā video vietā inficē datoru ar Trojas zirgu.

Dažas Lieldienu mīklas:

Četras kājas kumeļam, augšpēdu danco. (Šūpoles)
Mazs, mazs vīriņš, zīda svārciņi mugurā. (Pūpols)
Atlauž muciņu, uziet sudrabu; atlauž sudrabu, atrod zeltu. (Ola)
Sapīts dienu, sapīts nakti. (Zaķis)
Uzliek uz galda – paliek balts, nokrīt zemē – paliek dzeltens. (Ola)

Daži Lieldienu ticējumi:

Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad vasarā nekodīs odi.
Pirmā Lieldienas diena ir krusas jeb ledus diena.
Kas Lieldienās ēd olu bez sāls, tas visu nākamo gadu melos.
Lieldienas rītā redzētie sapņi piepildās.
Kad pāriet Lieldiena, tad iesākas silts laiks.

Grāmatas “Hobits” pats pirmais eksemplārs pārdots par 60 000 sterliņa mārciņām, kas ir vairāk kā 53 000 latu.

Vairāk lasiet portālā www.biblioteka.lv (http://www.biblioteka.lv/Zinas/Lists/Posts/Post.aspx?ID=556)

Pie visām 874 Latvijas publiskajām bibliotēkām tiek izvietotas projekta 3td^* plāksnes. Šīs plāksnes ir rotātas ar uzrakstu „Internets par brīvu” un publisko bibliotēku attīstības projekta TREŠAIS TĒVA DĒLS simbolu. Īpašais apzīmējums apliecina bibliotēkas pārtapšanu par moderni aprīkotu bibliotēku, kurā bez maksas pieejama mūsdienīga tehnika un platjoslas internets un strādā zinoši bibliotekāri.

Šāda plāksne ir jau izvietota pie Limbažu Galvenās bibliotēkas. Plāksnes saņēmušas jau daļa no rajona bibliotēkām, bet pārējo bibliotēku pārstāvji drīzumā ieradīsies Limbažu Galvenajā bibliotēkā, lai saņemtu savai bibliotēkai pienākošās projekta 3td plāksnes.

Limbažu rajona publisko bibliotēku bibliotekāri turpina iegūt zināšanas apmeklējot projktā paredzētos kursus, kuru kopējais apjoms ir 140 akadēmiskās stundas katram bibliotekāram.

3td ir simbols, kas atspoguļo katras pašvaldības un visas sabiedrības modernizāciju.

Gandrīz visas Limbažu rajona bibliotēkas jau ir pieslēgtas vienotajam bibliotēku tīklam un bezvadu internetam un tajās uzlabots arī interneta ātrums. Limbažu Galvenā bibliotēka Rīgas ielā 9 vienotajam bibliotēku tīklam tiks pieslēgta 25. martā.

Sākot ar 25. aprīli Limbažu rajona publiskajām bibliotēkām tiks piegādāta Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekta ietvaros iegādātā datortehnika.

Ja vēlaties iegūt vairāk informācijas par projektu 3td, apmeklējiet Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekta TREŠAIS TĒVA DĒLS mājaslapu http://www.3td.lv

Vēl par projektu lasiet: http://www.kis.gov.lv/lv/c14/ un http://www.biblioteka.lv/Zinas/Lists/Posts/Post.aspx?ID=549

^* Trešais tēva dēls

Izsenis, dzīvodams ar dabu un pats būdams dabas sastāvdaļa, cilvēks bija saistīts ar dabā un dvēselē notiekošajiem procesiem, sevišķi ar sauli, kas nosaka gadalaiku maiņas un līdz ar to arī gadskārtu ieražas, ieražu ciklu. Šai ciklā ir dienas ar īpašu nozīmi, kad vajag uzsākt vai nobeigt darbus laukā un mājā. Pie šādām dienām pieder Lieldienas. Tās iezīmē pavasara punktu, kad turpmākā Zemes tecējumā ap Sauli dienas gaisma turpina pieaugt un nakts tumsa samazināties.

Lieldienu jēga un saturs – diena kļuvusi garāka par nakti.

Jau laikus pirms Lieldienām cilvēki dabā redz pārmaiņas, kas nes vēsti par pavasara iestāšanos un Lieldienu tuvošanos: saule pakavējas ilgāk pie debesīm, gaiss kļūst siltāks, sniegs nokūst un zemē parādās pirmie asni un zāle. Pēc garās ziemas visi nepacietīgi gaida Lieldienas, kas iezīmē pilnīgu Saules uzvaru pār tumsu un dabas atmodu.Lieldienas ir pavasara saulgrieži, kad diena un nakts ir vienādā garumā. Kad dabā noveļas tumsas slogs un saule sāk iet savu uzvaras ceļu, ziemas un vasaras saulgriežu vidū, līdz ar saules atgriešanos, mēs svinam Lieldienas. Tā ir pirmā svētdiena pēc pavasara pilnmēness un šogad tā ir 23.martā. Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu, Kluso sestdienu, kurai seko Lieldienas. Katrai dienai ir īpaša nozīme.
Pūpolu svētdiena jeb Pūpolnīca ir svētdienā pirms Lieldienām.
Pēc latviešu tautas tradīcijām kaut vienam no mājas ļaudīm agri no paša rīta jāpieceļas un jānoper ar pūpolu žagariņiem pārējie mājas ļaudis, skaitot:Pūpols, pūpols – apaļš kā pūpols,Vesels kā rutks, lunkans kā žagars,Sarkans kā ābols, zaļš kā zars,Drošs kā lauva, veikls kā vāvere.Veselība iekšā, slimība ārā.Nevajag tikai pa kājām pērt, tad tās paliek resnas. Pēršanai var gatavot speciālas slotiņas no deviņiem kokiem: priedes, egles, paegļa, trejādiem kārkliem un trejādiem citiem lapu kokiem.
Pūpolu svētdienas ticējumi
Pūpolu svētdienā nedrīkst sukāt matus – tad utis augs lielas un apaļas kā pūpoli* Nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku* Jāpabaro lopi, lai tie dotu daudz piena; jādod dzēriens, kas savārīts no trejdeviņām zālēm* Miežu apcirknī jāiesprauž niedre, lai mieži aug kā niedres* Pūpolu svētdienā galdā liek zirņus, pupas, miežu biezputru, arī putraimus ar zirņiem* Kāds laiks Pūpolu svētdienā, tāds būs arī pirmajās LieldienāsZaļā ceturtdiena
Kristiešiem visā pasaulē Zaļā ceturtdiena ir Svētā vakarēdiena radīšanas diena, tāpēc ļaudis ar īpašu degsmi iet pie dievgalda. Galvenais Zaļās ceturtdienas notikums ir Jēzus un viņa mācekļu pēdējais mielasts. To tad arī šai dienā svin visa pasaule. Šajā dienā cilvēki necenšas uzsvērt savu lielumu un bezgrēcību – tas ir kluss pārdomu laiks, sevis izvērtēšanas laiks.Zaļās ceturtdienas ticējumi* Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules jāmazgā pie upes kājas, kalnā skaļi jāsauc un jāgavilē, lai būtu skaļa atbalss, no kuras puses tā būs, no tās nāks precinieki* Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules saimniecēm jākuļ sviests – tad vasarā būs daudz sviesta un piena* Zaļajā ceturtdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu* Zaļā ceturtdiena – Vēja diena: ne cirst, ne lauzt.
Lielā Piektdiena
Diena, kad Jēzus tiek sists krustā. Jēzus ir apsmiets un nozākāts, tuvāko draugu nodots. Ar ērkšķu vainagu – jaunās ķēnišķības simbolu – galvā viņš dodas uz Golgātas kalnu, kas atradās mazliet ārpus Jeruzalemes, nesdams savu krustu. Jēzus krusta ciešanu laikā visapkārt satumst, droši vien to var dēvēt par cīņu ar ļauno – caur savām ciešanām Jēzus taču atbrīvo visu cilvēci no grēka varas. Šinī dienā valdošā ir violetā, ciešanu krāsa.
Lielās Piektdienas ticējumi
Lielajā piektdienā agri no rīta, pirms saules vai pēc saules vakarā jāiet uz upi mazgāties tekošā ūdenī – tad izzūd visas kaites, sevišķi ādas slimības* Govīm jādod pērnās vasaras Jāņu vainagi – tad tās nevar noburt* Turpina rotāt ābeles ar dzīpariem un prievītēm, lai būtu bagāta ābolu raža* Tiek veikti Lieldienu priekšdarbi: apģērbu gatavošana un greznošanās, Lieldienu ēdienu gatavošana un šūpoļu vietas meklēšana* Ja Ziemassvētkos velk gluži baltu kreklu, tad Lieldienu rītam jāgatavo gluži jauns krekls* Lielā piektdiena ir burvju un raganu diena – neiet ciemos!
Lielajā piektdienā dzimušie esot burvji vai lieli savādnieki.
Klusā Sestdiena
Pati klusākā no visām Klusās nedēļas dienām. Diena, kad mūsu kungs Kristus dusēja kapā. Viņa mācekļi bija bailēs aizbēguši. Kristus kapam aizvelts liels akmens priekšā. Baznīcas šai dienā ir tērpušās melnā. Neskan ērģeles un klusē zvani. Pēc pusnakts tiek iedegtas visas ugunis, jo sākas gaišie Lieldienu jeb Kunga Kristus augšāmcelšanās svētki – mazas Lieldienas.
Lieldienu ticējumi
Ja negrib, lai ir resnas kājas, tad Lieldienu rītā pirms saules vajag ar kailām kājām uzkāpt uz akmens* Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs* Kas olu ēd bez sāls, tas visu vasaru melos* Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola* Lieldienās jāvāra olas, lai augtu tikpat apaļi kā olas* Kurš Lieldienas rītā visagrāk uzceļas, tas visu vasaru neaizgulēsies* Lieldienās pirmo olu ēdot, nedrīkst to skrāpēt, jo tad būs tik slimību, cik olai skrambu* Ja Lieldienās šūpojas, tad vasarā odi nelien acīs un lopi labi barojas* Lieldienās nedrīkst zāli plūkt, jo tad tā nokalst* Lai mājās nebūtu odu un knišļu, tad Lieldienas rītā jāsaslauka druskas no galda un jānes pāri robežai* Kurš pirmās Lieldienas rītā pirmais iziet laukā, tam tai gadā laba laime* Ja grib, lai vaigi būtu sārti, tad Lieldienas rītā pirms saules vajag apēst 13 dzērveņu ogas* Lieldienās sitas ar olām. Kam ola stiprāka, tas ilgāk dzīvos* Lieldienas priekšvakarā durvis nosprauda ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiek iekšā* Lieldienas rītā redzētie sapņi piepildās.

Nedaudzi Interneta resursi par Lieldienām (svētki, ticējumi, tradīcijas, olu krāsošana un ēdieni):

http://www.liis.lv/folklora/gadsk/origin/lieldienas.htm

http://folklora.lv/skola/lieldienas.shtml

www.iac.edu.lv/arhivs/numuri/text3.doc

http://www.calbs.com/biletens/saulgriezi/lieldienas.htm

http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=790

http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=43

http://members.fortunecity.com/clue1/ldtic.html

http://www.omlete.lv/lv/akcijas/lieldienutic

http://atputa.calis.lv/godi/dazadi-svetki/lieldienu-olas-dekori/

http://virtuve.calis.lv/lielie-noslepumi/par-stilu/lieldienu-olu-krasosana/

http://www.managimene.lv/tradicijas/lieldienas_pavasara_saulgriezi

http://www.receptes.lv/lat/lieldienu_edieni/

http://www.saimniece.lv/receptes/59/Lieldienu-edieni/

IFLA mājaslapā: http://www.ifla.org/VII/s13/frbr/index.htm publicēta normatīvdokumenta “Funkcionālās prasības bibliogrāfiskajiem ierakstiem” atjauninātā versija (pieejama gan PDF formātā, gan HTML).

Informāciju sagatavoja:
Māra Indaberga
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Standartizācijas nodaļas galvenā bibliotekāre
Tālr.: 67312796

www.biblioteka.lv

Bloga Bibliotēka 2.0 autors Jānis Ziediņš izveidojis vēl vienu blogu – Latvijas bibliotēkas internetā.

Bibliotēku blogosfēra

Bibliotēku mājas lapas