Miķeļi ir ziemas sākuma svētki, ko svin 29.septembrī. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē ‘dievam līdzīgs’.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības – pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
Par Jumi – laimes nesēju ir daudz ticējumu un tautas dziesmu:  

*Divžuburainā vārpa, Jumis, jāglabājot, ja izdodoties viņu kādreiz tīrumā atrast, jo tad saimniekam nākot svētība. 
*Divžuburaino vārpu (Jumi) glabā, jo tā esot atradēja laime un esot arī uz bagātību. 
*Jumja vārpu vajagot glabāt makā, tad naudas nekad netrūkstot.

Senajā laika skaitīšanas sistēmā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus, kad dilstošā Saule nonākusi pusloka viduspunktā un diena un nakts ir atkal vienādā gaŗumā. Ziemeļu puslodē pēc Miķeļiem Saule mazāk apspīd zemi, dienas kļūst īsākas un naktis gaŗākas. Latviešu teiksmā par Sauli tas attēlots ar Saules meitas noslīkšanu avotā: gaisma iet mazumā, jo Saule bēdās par meitu staigā noraudājusies.
Līdzīgi citiem saulgriežiem latviešu gadskārtā, arī Miķeļi atzīmēti ar svinībām. Tomēr Miķeļi svinēšanai izveidojies īpatnējs paplašināts apjoms, iesaistot tajā arī ražas novākšanas izdarības, jo pirms Miķeļiem parasti nobeidzas visi rudens ražas novākšanas darbi. Dainas un ziņas no tautas mutes liecina,ka latvieši rudens ražas novākšanu atzīmējuši ar svinībām, kuŗās daudzināts Dieva, Māra, Miķelis, Jumis, saimnieki un darbinieki. Šīs svinības sauktas par Apjumībām, un tās notikušas Miķeļos, t.i., rudens saulgriežos. Miķeļiem – Apjumībām tūlīt seko Dieva dienas, Dievaines jeb veļu laiks. Tad pēc Apjumību priekšlaicīgām un jautrām svinībām, Miķeļu tirgus skaļuma un līgavu derībām iestājas klusais vēlu laiks, kad sētā aicina mirušo piederīgo veļus un sagatavo tiem svinīgu mielastu.
Grīns Marģers, Grīna Māra Latviešu gads, gadskārta un godi.- Rīga, 1992.

Darba cēliens, kas aizsācies Jāņos ar siena pļaušanu, tālāk virzījies, padarītos darbus mērīdams, cauri Pēteriem, Jēkabiem, Labrenčiem un Bērtuļiem, nu noslēdzas Miķeļos ar appļāvībām, apjumībām, ar pēdējo Jumja ņemšanu tīrumā.

Trīs bajāri sasēduši
Kalniņā, lielījās:
Jānis skaita siena kaudzes,
Jēkabs savas rudzu kaudzes,
Miķelītis nokliedzās
Auzu kaudzes galiņā.
LFK 94, 6906 Aizpute.

atvijas Mobilais Telefons sadarbībā ar Telia Sonera un Apple no 26. septembra plkst. 10.00 uzsāks iPhone 3G tirdzniecību vairāk nekā 50 tirdzniecības vietās visā Latvijā.

Tālruņus varēs iegādāties DT Mobile, Pērkons un Dēli un Capital tirdzniecības vietās, slēdzot līgumu uz 24 mēnešiem. Atbilstoši savām vajadzībām varēs izvēlēties kādu no 3 pieslēguma veidiem – iStyle 1, iStyle 2 vai iStyle 3, kas ietver noteiktu bezmaksas datu pārraides apjomu LMT tīklā, kā arī bezmaksas sarunu minūtes zvaniem uz visiem tīkliem Latvijā un bezmaksas īsziņu skaitu mēnesī. Atkarībā no izvēlētā pieslēguma veida iPhone cena svārstīsies no Ls 1 līdz Ls 164.

Avots: LMT

Kompānijas «Marshal» statistikas dati liecina, ka kopš pagājušā mēneša beigām kaitīgo sūtījumu daudzums mazliet samazinājies, bet joprojām tas ir 11% no visiem surogātpasta sūtījumiem. Septembra pirmajā pusē lielākā daļa internetā izplatītās infekcijas bija kaitīgās programmas, kuras tiek reklamētas kā antivīrusi un kuras nav viegli atinstalēt.

Šīs programmas pēc instalēšanas datorā imitē skenēšanu un rāda daudzus maldinošus paziņojumus, ka it kā atrasti dažādi tīkla apdraudējumu varianti, un datora īpašniekam piedāvā par naudu iegādāties «antivīrusa» pilno versiju.

Sākumā šīs programmas bija diezgan vienkāršas, bet tās pamazām attīstījušās un lielākoties kļuvušas polimorfas. Turklāt tām parādījušies aizsardzības līdzekļi pret detektēšanu, kas ļauj datorā bloķēt piekļuvi legālo antivīrusu kompāniju tīmekļa lapām.

Viltus antivīrusu klāsts pašlaik ir ievērojami paplašinājies; tie tiek apveltīti ar tādiem vilinošiem nosaukumiem, kā, piemēram, «WinAntispyware 2008», «Antivirus 2009», «AntiVirus Lab 2009», «Antispyware Pro XP», «Windows AntiVirus», «Antivirus XP 2008» utt.

Pašlaik šāda veida kaitīgās programmas izplatās ar surogātpasta sūtījumiem, kuros ir kaitīgas hipersaites; tādus sūtījumus izplata tūlītējas ziņojumapmaiņas sistēmās, pa e-pastu un sociālajos tīklos. To ielādēšanu var veikt arī citi jau instalētie «kaitēkļi» vai pats lietotājs, to uzskatot par kodeku, kas nepieciešams video failu atskaņošanai.

ASV interneta kompānija «Google Inc.» nākamajā nedēļā laidīs klajā mobilo telefonu «Dream», kas veidots kā konkurents «Apple» izstrādātajam telefonam «iPhone», teikts otrdien izplatītajā kompānijas paziņojumā.
«Google» jaunā mobilā telefona izstrādē sadarbojusies ar ASV strādājošo telekomunikāciju kompāniju «T-Mobile» un Taivānas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu «High Tech Computer Corporation» (HTC).
Laikraksts «The Wall Street Journal» vēsta, ka telefonam būs liels skārienjutīgs ekrāns, tajā būs iebūvēta trīs megapikseļu fotokamera un mūzikas atskaņotājs, kā arī ar to būs iespējams izmantot «Google» piedāvātos pakalpojumus – «Gmail», navigācijas sistēmu «Google Maps» un interneta vietņu meklētāju.
Pagaidām netiek sniegta informācija par mobilā telefona cenu.

Latvija ieņēmusi augsto ceturto vietu Oksfordas universitātes veiktā pētījuma sarakstā, kurā apkopotas valstis ar labāko platjoslas interneta pieslēgumu, ziņo «Reuters».
Pētījumu veikusi Oksfordas universitāte sadarbībā ar Ovjedo universitāti, izmantojot interneta ātruma mērītāju http://www.speedtest.net/. Pētījuma finansējumu nodrošinājis «Cisco».
Kā liecina pētījuma preses relīze un prezentācija, labāko internetu pasaulē var baudīt Japānas iedzīvotāji, otro vietu pētījumā ieņem Zviedrija, tad nāk Nīderlande un Latvija.
Lai gan Latvija ieņem augsto ceturto vietu, prezentācijā norādīts, ka Latvijas lielākā problēma ir zemā platjoslas interneta izplatība — 35,4%. Japānā platjoslas interneta pieslēgumu izmanto 59,7% interneta lietotāju, Zviedrijā 64% un Nīderlandē 79,5%.

2008. gada 1. septembrī sākas Vislatvijas eseju konkurss vidusskolēniem ar nosaukumu “Eseju maratons 2008″.
Eseju tēma izvēlēta saistībā ar Latvijas Republikas 90. gadadienu – “Es Latvijā”. Ikviens konkursa dalībnieks saņems veicināšanas balvu, savukārt trīs visaugstāk novērtēto eseju autori un to pasniedzēji saņems konkursa organizatoru un atbalstītāju sarūpētas lielās balvas. Kopējais “Eseju maratona 2008″ balvu fonds pārsniedz 5’000 latu.

Konkursu rīko un balvas nodrošina interneta bibliotēka “Atlants.lv”, sadarbībā ar mūzikas veikalu “DoReMi.lv”, laikrakstu “Diena”, vortālu “E-Skola.lv”, kā arī starptautiskās studentu identifikācijas kartes oficiālo pārstāvi Latvijā – SIA “ISIC.lv”. Informatīvais atbalstītājs – portāls “Draugiem.lv”.

“Eseju maratons 2008″ tiek rīkots, turpinot pērn veiksmīgi aizsākto tradīciju, kad “Eseju maratons 2007″ piesaistīja gandrīz 600 dalībniekus un iepriecināja kā skolēnus, tā skolotājus. Šī gada konkurss norisinās no 2008. gada 9. septembra līdz 2008. gada 28. novembrim, un tajā ir aicināti piedalīties visi Latvijas pamata un vidējās izglītības iestāžu audzēkņi. Konkurss pilnībā noritēs interneta vidē – kā darbu iesniegšana, tā arī vērtēšana un papildus informācija pieejama konkursa interneta vietnē: www.Atlants.lv/maratons2008.

Viens vidusskolēns konkursam var iesniegt vienu patstāvīgi radītu eseju. Konkursā nevar piedalīties vairāku autoru (autoru kolektīva) radītas esejas, kā arī esejas, kuras konkursa rīkotāji vai žūrija atzīst par nepiemērotām konkursam. Esejas iesniedzamas elektroniskā formā, izmantojot tam paredzētu elektronisku formu jau minētajā konkursa interneta vietnē www.Atlants.lv/maratons2008.

Rīga, 12. sept., LETA. Lai arī Latvijas bibliotēkas pēdējo gadu laikā ir tehnoloģiski attīstījušās, tām ir nepieciešamas savām vajadzībām plašāk izmantot un pielietot jaunos medijus, šodien jauno mediju konferencē “BridgeCamp 2″ uzsvēra blogeris un viens no konferences iniciatoriem Jānis Ziediņš.
“Pēdējos gados var redzēt bibliotēku tehnisko attīstību, taču nav manāma liela attīstība jauno mediju izmantošanā un pielietošanā. Lielai daļai bibliotēku nemaz nav vai arī ir novecojušas mājaslapas, un šobrīd ir pēdējais laiks, kad izmantot savā darbā internetu, lai nepazaudētu savus nākotnes lasītājus,” sacīja Ziediņš.

Viņš minēja, ka liela daļa šodienas interneta lietotāju interneta vidē par bibliotēkām neko nezina.

Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkās (LNB) Informācijas tehnoloģiju departamenta direktors Emīls Klotiņš apgalvoja, ka bibliotēkām ir ierobežotas iespējas “on-line” režīmā piedāvāt plašu informāciju.

Pēc viņa teiktā, bibliotēkas nevar “on-line” piedāvāt saturu, kuru aizsargā autortiesības. “LNB jau tagad, piemēram, abonē dažāda satura datubāzes, kuras drīkst izmantot tikai bibliotēku telpās. Lai arī tas nav bibliotēku pašmērķis – informāciju piedāvāt tikai savās telpās, bet tādi ir noteiktie nosacījumi. Dažādu datubāzu pieeja pasaulē ir par samaksu, taču bibliotēkas telpās tās ir pieejamas bez maksas,” skaidroja Klotiņš.
Kā norādīja AS “Diena” interneta attīstības vadītājs Ģirts Slaviņš, bibliotēkas mainās un tām ir jāmainās. Tāpat bibliotēkām ir jāizglīto cilvēki lietot internetu un blogus, lai cilvēki sāktu tos izmantot vairāk.
Kā atzina vairākums jauno mediju konferences dalībnieku, internets ir vēl viena platforma, kur izplatīt informāciju. Katrs interneta lietotājs lielajā informācijas daudzumā atradīs to, kas tieši viņam ir nepieciešams. Tāpat internetam, atšķirībā no tradicionālajiem medijiem, nav vienveida kustība, kur lasītājs vai klausītājs, iepazīstoties ar informāciju, nespēj sniegt atgriezenisko saiti, izpaužot savas domas vai viedokli par lasīto vai dzirdēto. Tāpat internets ir devis iespēju cilvēkiem savas specifiskās intereses apmierināt labāk nekā tradicionālie mediji.