Vairums cilvēku nezina, kādu ceļu aiziet dokumenti, ko mēs ik dienas aizmetam. Bankas kontu izraksti, kredītkaršu pārskati, kļūdaini aizpildītas nodokļu veidlapas… Varbūt tie netraucēti nonākuši izgāztuvē un pazuduši nebūtībā. Taču varbūt tie atrodas kabatā cilvēkam, kurš zina ne vien jūsu adresi un mātes meitas uzvārdu, bet arī jūsu kredītkartes numuru un derīguma termiņu.
Kas par to atbildīgs?
Laikmetā, kad datus mēdz izmānīt internetā (tā sauktā pikšķerēšana) un uzdarbojas hakeri jeb urķi, mēs bieži vien piemirstam, ka iztukšot privātpersonas kontu un nozagt identitātivis vienkāršāk ir, iegūstot izsviestus dokumentus. Mēs dzīvojam ilūzijā: ja datoros instalēsim ugunsmūrus un antivīrusu programmas, visvērtīgākie dati un paroles būs pasargāti.
Mēs aizmirstam, ka visbiežāk paši izpaužam zagļiem informāciju, kas kļūst par abpusgriezīgu asmeni. Mēs aizsargājam savus elektroniskos datus, taču vienlaikus neapdomīgi iesviežam atkritumu kastē nesaplēstus kontu izrakstus, rēķinus ar mūsu personas datiem vai kļūdaini aizpildītas nodokļu veidlapas.
Atkritumu izvešanas firmu darbinieki zina, ka izgāztuvē zagļiem ir iespējams atrast neiedomājami vērtīgu informāciju. Derīgas pases, viesnīcu kvītis ar kredītkaršu numuriem, kredītkaršu kopijas, uz kurām lasāms derīguma termiņš, – tie ir tikai daži no pagājušajā mēnesī atrastajiem dokumentiem. Ja tie nonāktu nepareizajās rokās, iespējams, jūs pēkšņi konstatētu: jums ir dubultnieks, kas izmanto jūsu pasi, bankas rēķinu un kredītkartes. Atšķirībā no jums šis cilvēks dzīvo visai greznu dzīvi: pērk dārgu stereoaparatūru, automašīnu, reizēm pat paņem kredītu. Kāpēc gan ne – galu galā viņš to visu dara uz jūsu rēķina. Ja jums nepaveiksies, par savu dubulto identitāti uzzināsiet tikai pēc dažiem mēnešiem. Zaglis, visdrīzāk, paliks nesodīts, un jums būs jācieš nepatīkamās (un dažkārt visai dārgās) neuzmanības sekas.
Par to maksāsim mēs visi