>1991. gads Latvijā
>
Janvāris
- 2. janvāris — Rīgā OMON pēc LKP CK rīkojuma ieņēma Preses namu, daļēji paralizējot demokrātisko izdevumu iznākšanu.
- 4. janvāris — Pretēji OMON virsnieku apgalvojumiem, Boriss Pugo un Mihails Gorbačovs paziņoja, ka nav zinājuši par Preses nama ieņemšanu. Rīgā izlūkošanas braucienā ieradās PSRS IeM pārstāvju grupa ģenerālleitnanta V. Solodkova vadībā.
- 7. janvāris — Pēc Mihaila Gorbačova rīkojuma D. Jazovs izdeva pavēli nosūtīt uz Latviju, Lietuvu, Igauniju desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos.
- 8. janvāris — Rīgā slepeni ieradās ģenerālpulkvedis V. Ačalovs, PSRS aizsardzības ministra vietnieks ārkārtas situācijās, viens noAfganistānas kara vadītājiem, kurš tikās ar F. Kuzminu un Alfrēdu Rubiku.
- 10. janvāris — Rīgā notika nesankcionēts Interfrontes mītiņš ar prasību Ivara Godmaņa valdībai atkāpties. Piedalījās ap 50 000 cilvēku, pēc militārpersonu aicinājuma tie mēģināja ielauzties Ministru Padomes ēkā.
- 11. janvāris — Latviešu sieviešu līgas protesta mītiņš Rīgā, Esplanādē pret Latvijas jauniešu iesaukšanu padomju armijā. Baltijas Kara apgabala štābā aizklāta Kara padomes sēdē. Nolemj izsniegt automātus virsniekiem un kara skolu kursantiem. Rīgas ielās vērojama armijas daļu un bruņutehnikas pārvietošanās.
- 12. janvāris:
- LTF Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju 13. janvārī, lai atbalstītu likumīgi ievēlēto valdību, un pieņem lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgos objektus.
- KPFSR Augstākās padomes Prezidija aicinājums PSRS vadībai izvest armijas papildkontingenta daļas no Baltijas valstīm.
- Anatolijs Gorbunovs un Ivars Godmanis Maskavā tiekas ar Mihailu Gorbačovu, kurš sola nepielietot bruņotu spēku.
- 13. janvāris:
- Naktī tanki ielenc Lietuvas Augstāko padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalināti 14 un ievainoti 110 cilvēki.
- Plkst. 4:45 — LTF aicināja pulcēties Doma laukumā Augstākās padomēs un citu stratēģiski svarīgu objektu aizstāvībai. Latvijas radio to nolasīja Dainis Īvāns.
- Plkst. 12:00 — notika Latvijas Republikas Augstākās padomes plenārsēde par aizsardzības jautājumiem.
- Plkst. 14:00 — Vislatvijas manifestācija Rīgā, Daugavmalā. Piedalījās ap 700 000 cilvēku. Baltijas Kara apgabala helikopteri kaisīja brīdinājuma skrejlapas. LTF priekšsēdētājs Romualds Ražuks aicināja celt barikādes. Pēc mītiņa notika dalībnieku gājiens uz Brīvības pieminekli.
- LR MP ministri un darbinieki deva norādes organizēt smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku, automašīnas ar baļķiem barikāžu celšanai Rīgā. Naktī sākās šo norādījumu izpilde.
- Rīgā sāka veidot barikādes. Tās tiek uzceltas arī Liepājā un Kuldīgā.
- Tallinā tikās Krievijas Federācijas, Igaunijas un Latvijas Augstākās padomes priekšsēdētāji. Tika parakstīts paziņojumu, kurā pausts nosodījums pret Baltiju vērstās bruņotās akcijas.
- Baltijas Augstākās padomes priekšsēdētāju aicināja ANO ģenerālsekretāram sasaukt Drošības padomes ārkārtas sēdi un Baltijas problemātikai veltītu starptautisku konferenci.
- izskanēja KPFSR Augstākās padomes priekšsēdētāja Borisa Jeļcina aicinājums Krievijas karavīriem un virsniekiem nepiedalīties akcijās pret Baltijas civiliedzīvotājiem un varas orgāniem.
- 13. - 21. janvāris — Barikāžu laiks Rīgā. Nevardarbīgā pretošanās deva pretsparu OMON un panāca, ka Vitebskas divīzija atteicās doties uz Rīgu. Barikādes tika izveidotas ap Vecrīgu, bloķējot visas pieejas tās centrālajai daļai. Īpaši tika aizsargāta Augstākās Padomes ēka (tag. Saeimas nams), Ministru Padomes ēka (tag. Ministru Kabinets), Latvijas Radio, Televīzijas centrs Zaķusalā, Galvenā telefonu centrāle Dzirnavu ielā, radio retranslācijas punkts Ulbrokā, tilti pār Daugavu un Mīlgrāvja kanālu. Barikāžu veidošanai tika mobilizēta smagā lauksaimniecības un celtniecības tehnika no visas Latvijas. Kopumā barikāžu laikā Rīgā dzīvību zaudēja septiņi cilvēki un ievainoti tika četrpadsmit.
- 14. janvāris:
- Mihails Gorbačovs PSRS Augstākās padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra Borisa Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.
- F. Kuzmina izsaka ultimātu Anatolijam Gorbunovam ar prasību atcelt Latvijas Republikas Augstākās padomes pieņemtos likumus.
- Plkst. 14:50 — OMON uzbruka Vecmīlgrāvja tilta sargiem. Atklāja uguni uz barikāžu dalībnieku mašīnām, sita cilvēkus, draudēja ar ieročiem, laupīja mantas.
- Plkst. 18:45 — OMON uzbruka pie Brasas tilta, apmētāja mašīnas ar degmaisījuma pudelēm, izraisīja ugunsgrēku.
- Plkst. 20:00 — notika Atkārtots OMON uzbrukums pie Vecmīlgrāvja. Dienas laikā tika nodedzinātas 17 automašīnas.
- Raidstacija “Svoboda” vairākkārt konkretizēja ziņas par militārā apvērsuma plāniem Latvijā.
- 15. janvāris:
- Naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8. Tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas un nolaupīti ieroči.
- Notika Interfrontes mītiņš ASK stadionā Rīgā Krišjāņa Barona ielā, kurā piedalījās ap 10 000 cilvēku. VSGF paziņoja par varas pārņemšanu republikā.
- 16. janvāris:
- Latvijas Republikas Augstākā padome organizēja deputātu kvoruma nakts dežūras Augstākās padomes ēkā.
- Plkst. 16:45 — Vecmīlgrāvī pie tilta tika nošauts Roberts Mūrnieks, ievainoti tika A. Dreimanis un A. Podnieks.
- Plkst. 18:30 — notika OMON uzbrukums pie Brasas tilta. Tika ievainots I. Gudrais.
- 17. janvāris:
- Uz barikādēm tika izsludināts trauksmes stāvoklis.
- Latvijas Komunistiskās partijas izveidotā Streika komiteja deklarēja, ka Latvijā atdzimst fašistisks režīms.
- Rīgā ieradās PSRS Augstākās padomes deputātu delegācija A. Deņisova vadībā. Atgriežoties Maskavā, tā paziņoja, ka Latvijaatbalstot PSRS Prezidenta pārvaldes ieviešanu.
- 18. janvāris — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem lēmumu izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.
- 19. janvāris — notika tautas manifestācija Roberta Mūrnieka bērēs. Naktī OMON aizturēja un piekāva piecus Īpašo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības dalībniekus.
- 20. janvāris:
- Notika tautas demonstrācija Maskavā Baltijas aizstāvībai, kurā piedalās ap 100 000 cilvēku. Tika izteikta prasība pēc Mihaila Gorbačova, D. Jazova, Borisa Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem.
- Plkst. 21:07 — OMON un nezināma kaujas grupa uzbruka Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai. Kaujā tika nogalināti milicijas darbinieki V. Gomanovičs, S. Konoņenko. Šautu ievainojumu rezultātā mira kinooperatori Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzni, kā arī skolnieks E. Riekstiņš. Tika ievainoti Bauskas milicijas darbinieki A. Simanavičus, R. Zaļais, J. Jasevičs, V.Markuns, kā arī barikāžu dalībnieki B. Dmitrenko, J. Zelčs, A. Senčenko, J. Mezaks, D. Ozols, Krievijas žurnālists V. Brežņevs, LU students J. Fodors. Kritušie un ievainotie tika konstatēti arī uzbrucēju rindās. Pēc kaujas OMON devās uz Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēku.
- 21. janvāris — izskanēja Latvijas Republikas Augstākās padomes aicinājums jauniešiem stāties darbā Iekšlietu ministrijas sistēmā.Anatolijs Gorbunovs devās uz Maskavu, lai tiktos ar Mihailu Gorbačovu un pārrunātu notiekošo Latvijā.
- 22. janvāris — Boriss Pugo noliedza, ka devis rīkojumu OMON uzbrukumam Iekšlietu ministrijai. Barikādēs bojā gāja Ilgvars Grieziņš.
- 24. janvāris — Latvijas Republikas MP izveidoja Sabiedrības drošības departamentu, lai pārņemtu barikāžu sargāšanu.
- 25. janvāris — tika izsludināta Sēru diena un notika 20. janvāra upuru bēres. Barikāžu aizstāvju vairākums devās mājās.
Janvāris 19, 2011
