>BRAUKT vai NEBRAUKT?

Posted On februāris 19, 2011

Filed under Uncategorized

Comments Dropped 4 responses

>

 Valsts Izglītības attīstības aģentūra (VIAA) izveidojusi interneta vietni brauktvainebraukt.lv. Tajā ikviens interesents vai pārbaudīt savu gatavību studijām vai darbam ārzemēs.
VIAA pārstāve Brigita Miķelsone saka: „Mūsdienās daudz jauniešu izsaka gatavību doties studēt vai strādāt uz ārzemēm, tomēr liela daļa nav aizdomājusies par to, kāpēc vēlas doties uz citu valsti, un nav izvērtējusi, ko īsti nozīmē šāda pieredze. Pārsteidzīgi sperts solis var sagādāt nepatīkamus brīžus gan sev, gan tuviniekiem. Savukārt pārdomām veltītais laiks var palīdzēt laikus novērst grūtības vai arī veiksmīgāk ar tām tikt galā.”Vietnē piedāvā uzdevumu komplektu, kas ļaus pārliecināties, vai ir īstais brīdis doties pasaulē, un dos ieteikumus, kā sagatavoties, ja atbilde uz jautājumu “Braukt vai nebraukt?” izrādīsies – “Braukt!” 



Pēc Valsts izglītības attīstības aģentūras materiāliem

Advertisements

>Svarīgi!!! Lūdzu aizpildīt!!!

Posted On februāris 19, 2011

Filed under Uncategorized

Comments Dropped one response

>http://www.visidati.lv/aptauja/475249539/

>Kā radās Valentīndiena

Posted On februāris 12, 2011

Filed under Uncategorized

Comments Dropped one response

>


14. februārī jeb Valentīna dienā tiek svinēta visu mīlētāju diena. Diena ir nosaukta par godu Valentīnam, mīlētāju aizbildnim un vienam no trim svētajiem, kuri 14. februārī mira mocekļa nāvē. Bet kā tad īsti radās šie svētki? Leģenda vēstī, ka diena nosaukta priestera, svētā Valentīna vārdā, kurš 3. gadsimtā dzīvoja Romā.
Valentīndienas rašanās vēsture, tāpat arī ziņas par Svēto Valentīnu, ir visai neskaidras un neprecīzas. Leģendas ir daudz un dažādas, taču viens ir zināms, šī diena apvieno Senās Romas un arī kristīgās pasaules tradīcijas.
Viena no zināmākajām leģendām vēsta, ka Valentīns esot bijis Senās Romas priesteris. Imperators Klaudijs II (3.gs.m.ē.) nonāca pie secinājuma, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji, nekā tie, kam ir sieva un ģimene. Tādēļ viņš aizliedza jauniem un neprecētiem vīriešiem precēties. Savukārt, Priesteris Valentīns, kas saprata šī lēmuma netaisnīgumu, nepakļāvās Imperatora pavēlei un turpināja slepus salaulāt mīlniekus. Kad Valentīna pārkāpumu atklāja, Klaudijs piesprieda viņam nāvessodu, kas tika izpildīts 270. gada 14. februārī.
Cietumā Priesterim esot atļauts satikties ar kādu jaunu meiteni, iespējams, viņa bija cietuma uzrauga meita. Viņš viņā iemīlējies. Pirms nāves Valentīns atstājis viņai vēstuli, ko parakstījis ar vārdiem „Tavs Valentīns”. Līdz pat mūsdienām, šī frāze tiek lietota kā paraksts Valentīn dienas apsveikumiem.
Viedokļi par to, kāpēc Valentīn diena jāsvin tieši 14. februārī, dalās. Vieni vēstnieki apgalvo, ka tas saistīts ar nāvessoda izpildes dienu, citi apgalvo, ka kristīgā baznīca savulaik nolēmuši šos svētkus pasludināt tieši februārī, ta mēģinot piešķirt kristīgu garu pagāniskajam Lupercalia festivālam.
Lupercalia festivāls sākas 15. februārī. Tie tika uzskatīti par auglības un ražas svētkiem, ko svinēja par godu Faunam, Senās Romas zemkopības dievam, un Romas dibinātājiem – Romulam un Remam. Festivāla sākumā Romas priesteru ordeņa Luperci biedri sapulcējās svētajā alā, kur, kā vēsta leģenda, vilcene bija uzaudzinājusi Romulu un Remu. Priesteri vispirms ziedoja kazu, kam bija jānodrošina labāka raža, un suni, kas simbolizēja šķīstīšanos. Tad upurētās kazas āda tika sagriezta sloksnēs, iemērkta asinīs un ar šādām asiņainām plāksnēm tika pātagotas gan sievietes, gan arī labības lauki. Romiesu sievietes neesot baidījušās no šādas pātagošanas, jo tā nodrošināja lielāku iespējamību nākamajā gadā kļūt par māti. Kā vēsta leģenda, vēlāk svētku laikā visas Romas jaunavas ievietojušas lielā urnā zīmītes ar saviem vardiem. Pēc tam katrs pilsētas neprecētais vīrietis izvilcis no šīs urnas zīmīti ar sievietes vārdu, tādējādi veidojot pāri nākamajam gadam. Šie nejauši izveidotie pāri nereti arī apprecējās.
Rezultātā Romieši šādu „pāru loteriju” pasludinājuši par nekristīgu un aizliedza ar likumu. 498. gadā Pāvests Gelasijs 14. februāri pasludināja par Valentīn dienu. Viduslaikos šo dienu uzskatīja par Putnu pārošanās dienu, tādējādi piešķirot šai dienai papildu romantiku. Svētā Valentīna diena līdz 1969. gadam, kad pāvests Pols VI to no kalendāra izsvītroja, bija baznīcas atzīti svētki.
Vecāko zināmo Valentīn dienas apsveikumu, romantisku poēmu, ko rakstījis Ažēnkoras kaujā gūstā kritušais un Londonas Tauerā ieslodzītais Orleānas hercogs Šarls savai sievai 1415. gadā, šobrīd apskatāms Londonā, Britu muzejā.
Viens no Valentīndienas simboliem ir sarkanas rozes, kuras pēc kādas senas leģendas parādījās pateicoties grieķu mīlestības dievietei Afrodītei. Leģenda vēsta, ka viņa, steidzoties pie sava iemīļotā Adonīsa, uzkāpa uz balta rožu krūma, tieši ērkšķos. Afrodītes asinis pārvērtušas baltās rozes sarkanās.
Valentīndienas ticējumi
– Pastāv ticējums, ka, Valentīndienā, nopūšot noziedējušas pienenes pūkas un pēc tam saskaitot nenopūstās, var uzzināt, cik bērnu būs dzīves laikā.
– Dažās valstīs jauna sieviete kā dāvanu no vīrieša Valentīndienā var saņemt kādu apģērba gabalu. Pastāv ticējums: ja viņa patur šo dāvanu, tad vēlāk apprecēsies ar tās dāvinātāju.
– Agrāk ļaudis ticēja: ja sieviete Valentīna dienā redz pār galvu pārlidojam sarkankrūtīti, viņa apprecēsies ar jūrnieku. Ja redz zvirbuli, tad apprecēsies ar nabadzīgu vīru un būs ļoti laimīga. Savukārt, ja sieviete Valentīndienā ierauga zelta monētu, viņa apprecēsies ar miljonāru.
– Dažās valstīs tic, ka nākamo bērnu skaitu var uzzināt arī tad, ja Valentīna dienā pārgriež uz pusēm ābolu un saskaita, cik tajā sēkliņu.
– Velsā bija paraža grebt koka karotes un pasniegt tās kā dāvanas 14. februārī. Izplatītākie greznojumi uz grebtajām karotēm bija sirsniņas, atslēgas un atslēgas caurumi. Šo greznojumu nozīme bija: «Atslēdz manu sirdi!»
Gadu gaitā Valentīndienas tradīcijas dažādās valstīs un apgabalos veidojušās atšķirīgi. Anglijā kopš 1476. gada svin “Valentīna pāru dienu”, kas ar lozēšanu saved jauniešus kopā. Turpretī Vācijā un Austrijā Valentīna dienu sākuši svinēt tikai pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.Tur Valentīndienas ieviesēji bija puķu pārdevēji. Viņi ar savām reklāmām, piemēram, “Runā ar sirdi caur puķēm”, uzrunāja pircējus, tādējādi arī palielinot ienākumus. Taču mūsdienās tāpat kā Ziemassvētki ar pārspīlētām reklāmām un dāvanu uzbāzīgo pārdošanu daudzviet ir pazaudējuši sava pirmsākuma Kristus Dzimšanas dienas svinīguma patieso nozīmi, arī Valentīndiena, komercializācijas rezultātā, sāk pazaudēt savu mīlestības apliecināšanas un īstas draudzības vērtību.
Atcerieties, ka šī diena ne ar ko daudz neatšķirās no pārējām mīlestības dienām. Sava mīlestība un rūpes par mīļoto cilvēku ir jāizrāda katru dienu un, lai dāvātu ziedus, saldumus un mīļus vārdus, nav vajadzīga īpaša diena. Galvenais, lai tas nāk no sirds!

>Drošāka interneta diena 2011

Posted On februāris 8, 2011

Filed under Uncategorized

Comments Dropped 2 responses

>

Šī gada 8. februārī vairāk nekā 60 valstis visā pasaulē apvienosies, lai astoto gadu pēc kārtas atzīmētu Vispasaules Drošāka interneta dienu. Šogad kampaņas “Internets – tā nav spēle, tā ir TAVA dzīve!” mērķis ir vērst sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu uzmanību uz virtuālās dzīves nozīmi, uz to, kā aktivitātes virtuālajā vidē ietekmē personas reālo dzīvi.
Kā cilvēki veido savu virtuālo identitāti? Kādu sociālo ietekmi atrašānās virtuālajā vidē atstāj uz reālo dzīvi? Kādas pretrunas pastāv starp personas reālās dzīves identitāti un to, kā viņš pasniedz sevi virtuālajā vidē? Visi šie jautājumi ir aktuāli šī gada Drošāka interneta dienā.
Vispasaules Drošāka interneta dienas svinībās iesaistīsies 30 Insafe tīkla valstu nacionālie Drošāka interneta centri un 40 sadarbības valstis visā pasaulē, apvienojot jaunus cilvēkus un pieaugušos kopīgai Drošāka interneta dienas atzīmēšanai, organizējot nacionālos, reģionālos pasākumus, kā arī aktivitātes internetā, lai informētu sabiedrību par šo jautājumu nozīmi. Vairāk par Drošāka interneta dienas atzīmēšanu visā pasaulē atradīsiet tīmekļa vietnē SID fair.

Atzīmē Drošāka interneta dienu arī tu:

Vēl dažas idejas, kā tu vari iesaistīties:

  • Popularizē Drošākas Interneta dienu un drošu interneta lietošanu savā pilsētā un novadā un rajonā;
  • Organizē aktivitātes savā skolā un citās skolās;
  • Informē par Drošākas Interneta dienu sociālajos tīklos un  citos medijos;
  • Ievieto baneri vai preses relīzi savā mājas lapā vai profilā;
  • Organizē konferenci par interneta drošību savu vienaudžu vidū;
  • Organizē darba grupu, diskusiju forumu savā skolā, bibliotēkā, organizācijā, domubiedru vidū;
  • Organizē debates jauniešu un nozares speciālistu vidū par virtuālās dzīves nozīmi;
 Ja tev ir jautājumi vai idejas, raksti mums uz info@drossinternets.lv

>Latvijā izstrādāta Eiropā unikāla eParaksta tehnoloģija.

Posted On februāris 2, 2011

Filed under Uncategorized

Comments Dropped one response

>

Tiek atklāts jauns, virtuālā e-paraksta portāls www.eparaksts.lv. Tas ir unikāls risinājums ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā – eParaksts lietojams interneta vidē. Nav nepieciešamas viedkartes, īpašas ierīces un programmatūra. eParaksta projekta izstrādātājs ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.
„Elektroniskais paraksts internetā ir būtisks solis e-vides attīstībai Latvijā. Ir nojauktas jebkuras barjeras, kas līdz šim daudzus Latvijas iedzīvotājus kavēja parakstīt dokumentus elektroniski. Jaunā tehnoloģija ir viegli saprotama, droša un palīdz ekonomēt izmaksas. Manuprāt, pāris gadu laikā tas kļūs par neatsveramu ikdienas rīku ikvienam Latvijas iedzīvotājam,” saka Jānis Bokta, LVRTC valdes priekšsēdētājs.
eParaksts nodrošinās ērtu un tiesiski saistošu komunikāciju ar Latvijas valsts institūcijām, bankām, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, līgumu slēgšanai uzņēmējdarbības vidē vai oficiālai saziņai ar ES institūcijām Briselē. Tas ir būtisks priekšnoteikums, lai Latvija tiktu ierindota vienā no augstākajām vietām to Eiropas valstu vidū, kas nodrošina IT sertifikācijas pakalpojumus. 
„Varam lepoties ar to, ka tieši Latvijā radīta jauna pieeja e-paraksta izmantošanai, tādējādi ievērojami uzlabojot šī pakalpojuma ilgtspēju un izmantojamību ikdienā, ikviena cilvēka dzīvē. E-paraksts ir iegājis jaunā attīstības stadijā, kad dokumentu parakstīšanu kā moduli var piesaistīt jebkuram valsts, pašvaldības vai uzņēmuma interneta portālam tieši e-pakalpojuma sniegšanas vietā. Satiksmes ministrija jau ir uzsākusi darbu pie likumdošanas bāzes sakārtošanas, lai e-parakstu padarītu pieejamāku un vienkāršāk izmantojamu,” ar gandarījumu pauž LR Satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Jaunā eParaksta nozīmību augstu vērtē arī IT&T nozares profesionāļi Latvijā. Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidente, saka: „Šāds tehnoloģiskais risinājums nenoliedzami veicinās gan elektroniskā paraksta lietošanu, gan arī e-vides attīstību Latvijā kopumā. Esmu pārliecināta, ka jau pavisam drīz ieraudzīsim vēl virkni jaunu inovatīvu risinājumu, ko varēs pielietot, pateicoties jaunā eParakstaradītajām iespējām. Tehnoloģijas virza attīstību un nosaka cilvēka ikdienas paradumu maiņu, un pie tādām tehnoloģijām noteikti pieskaitāms arī LVRTC eParaksts”.
Jaunā eParaksta izmaksas ir zemākas, nekā lētākajam pasta sūtījumam Latvijas ietvaros. Viena parakstīšanas reize maksā Ls 0,29, divdesmit parakstīšanas reizes – Ls 2,90. Iespējams iegādāties arī neierobežotu eParakstu skaitu līdz gada beigām par Ls 6,99. To var lietot no jebkuras ierīces, kam pieejams interneta pieslēgums – datora, planšetdatora vai viedtelefona. Dokumentu elektroniska parakstīšana tiek veikta pāris minūšu laikā un adresāts dokumentu saņem pa e-pastu.
Autentifikācija eParaksta mājas lapā notiek ar bankas lietotāja numuru un kodu karti vai kodu kalkulatoru. Pašlaik tas iespējams banku Swedbank, SEB un Citadele klientiem. Portālā autentificēties var arī esošie e-paraksta lietotāji, izmantojot viedkarti. Dokumentu parakstīšanai lietotājs izmanto PIN kodu, ko saņemeParaksta saņemšanas brīdī, un paša radīto paroli.
eParakstam pieteikties var LVRTC klientu apkalpošanas centros, kas sadarbībā ar Valsts aģentūru „Kultūras Informācijas sistēmas” izvietoti 60 bibliotēkās visā Latvijā. Piesakoties līdzi jāņem pase un pieteikuma anketa, ko var aizpildīt un izdrukāt mājas lapā www.eparaksts.lv vai uz vietas bibliotēkā. Pēc tam visa darbība notiek autentificējoties portālā. Paralēli jaunajai eParaksta tehnoloģijai, arī turpmāk varēs iegādāties un izmantot e-paraksta viedkartes.
Likumisko fonu e-paraksta lietošanā Latvijā nosaka Elektronisko dokumentu likums. Tas paredz, ka elektroniski parakstīts dokuments jāpieņem jebkurai valsts institūcijai. Arī divu pušu elektroniski parakstīts dokuments citām pusēm ir jāpieņem kā spēkā esošs.
eParaksta projekta izstrādē LVRTC investējis 190 tūkstošus latu.
VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir viens no vadošajiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, kas dibināts 1924. gadā. Tas nodrošina telekomunikāciju risinājumus nozīmīgākajiem Latvijā pārstāvētajiem mobilo sakaru, interneta un telekomunikāciju operatoriem un valsts institūcijām. LVRTC ir galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators valstī.
Kopš 2009. gada 1. jūnija LVRTC ir pārņēmis visas sertifikācijas pakalpojumu saistības no Latvijas Pasta un kļuvis par oficiālo šī pakalpojuma sniedzēju.
Papildu informācija:
Antra Savleviča
Baltic Communication Partners
Tālrunis: + 371 67218671; mob.tālr.: 26422891
e-pasts: antra.savlevica@bcp.lv
Visi preses konferences materiāli pieejami lejupielādēšanai www.eparaksts.lv 

>97 gadu vecumā miris matemātikas profesors Jānis Mencis

Posted On februāris 1, 2011

Filed under Uncategorized

Comments Dropped leave a response

>Pirmdien vakarā 97 gadu vecumā slimnīcā Liepājā miris Liepājas Pedagoģijas akadēmijas ilggadējais pasniedzējs, pedagoģijas doktors profesors, matemātikas mācību grāmatu autors Jānis Mencis, aģentūrai LETA apstiprināja ģimene.

Ar profesoru Menci saistīts vesels laikmets Latvijas matemātikas pedagoģijā – viņš ir daudzu mācību grāmatu autors, ilgus gadus bijis vadošais valsts matemātikas mācīšanas metodiķis.
Mencis dzimis 1914.gada 4.maijā Valmieras apriņķa Braslavas pagastā. 1934.gadā beidzis Rīgas skolotāju institūtu un 1960.gadā Latvijas Valsts Universitātes Matemātikas fakultāti. 1977.gadā Maskavā ieguvis pedagoģijas doktora grādu, 1993.gadā Latvijā – habilitētā pedagoģijas doktora grādu. Mencis ir Latvijas emeritētais zinātnieks.
Strādājis par skolotāju Rīgā un Liepājā. No 1964.gada līdz 1999.gadam bija Liepājas pedagoģijas akadēmijas Matemātikas katedras vadītājs, docents, profesors.Intervijā laikrakstam «Diena» 2004.gadā Mencis atzinis, ka visu savu garo mūžu turējies pie viena pamatprincipa – nekad neesot stāstījis ko tādu, kam pats netic un ko nedomā. Tas gan nenozīmējot, ka visu, ko domā, esot teicis. «Nevajag stāstīt citam to, ko pats skaidri nezini. Arī matemātikā dziļākie jautājumi rada šaubas, jo gribas zināt – kāpēc?» uzsvēris profesors.
Intervijā laikrakstam Mencis tolaik teicis, ka vairs nevar saskaitīt, cik publikāciju un grāmatu ar viņa vārdu izdots. Mazāk par simtu gan neesot, jo matemātika ieinteresējusi kā disciplīna, kas būtiski atšķiras no citām eksaktajām zinībām. «Matemātika ir sevī saskaņota, noslēgta, harmoniska, precīza sistēma, kur viss savā starpā saistīts ar ļoti stingrām un noteiktām saitēm, kur var būt jautājums: patiess vai aplams? Ja rodas šaubas, tas ir izpētāms. Tikai savās domās varu iztēloties visu sistēmu, staigāt tā, kā man patīk,» savulaik teicis Mencis.
Atdzimstot neatkarīgajai Latvijas Republikai, 1994.gada 25.oktobrī tika atjaunots Triju Zvaigžņu ordenis un Valsts svētkos 18.novembrī profesors bija starp pirmajiem Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējiem.
Mencis vairāk nekā 60 gadus no savas dzīves saistījis ar Liepāju, tādēļ 2004.gadā viņš saņēma pirmo «Goda liepājnieka» titulu par sevišķiem nopelniem Liepājas labā.
2009.gada pavasarī sirmajam profesoram valdība piešķīra Ministru kabineta Atzinības rakstu.

>28.janvārī atzīmē Draudzīgā aicinājuma dienu

Posted On janvāris 28, 2011

Filed under Uncategorized

Comments Dropped leave a response

>

 28.janvārī, ar dažādiem pasākumiem Rīgā un citās Latvijas pilsētās tiks atzīmēta “Draudzīgā aicinājuma diena”, ko pirms 76 gadiem iedibināja Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, aicinot ziedot skolām grāmatas, mākslas priekšmetus un naudas līdzekļus.
Vecrīgā ar simbolisku ledus skulptūras atklāšanu tiks dots starts jaunizveidotajai Draudzīgā aicinājuma Skolu reitinga un Skolu SOS programmai, Melngalvju namā “Draudzīgā aicinājuma dienas” ietvaros būs iespējams iegādāties grāmatas par pazeminātām cenām, bet Cēsīs plānots pasniegt ikgadējās “Draudzīgā aicinājuma medaļas”.

Melngalvju namā “Draudzīgā aicinājuma dienu” pulksten 11:00 atklās Valsts prezidents Valdis Zatlers un Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Pasākuma ietvaros no pulksten 12:00 līdz 18:00 būs iespējams iegādāties grāmatu apgāda “Jumava” grāmatas par pazeminātām cenām, kā arī nosūtīt tās skolām ar “Latvijas Pasta” starpniecību.

Pulksten 13:00 Vecrīgā, Kaļķu ielā 15 ar simbolisku ledus skulptūru tiks atklāta arī jaunizveidotā “Draudzīgā aicinājuma Skolu reitinga un Skolu SOS” programma, piedaloties Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, “Draudzīgā aicinājuma fonda” valdes priekšsēdētājam Jānim Endelem un Nordea bankas vadītājam Valdim Siksnim. Pasākumā iepazīstinās ar Skolu reitinga mehānismu, kas būs balstīts uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, kā arī paziņos par Skolu SOS programmu, aicinot tajā iesaistīties ikvienu skolu absolventu.

Pulksten 16:00 Cēsīs, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, Pūces ielā 2 tiks pasniegtas “Draudzīgā aicinājuma medaļas” vidusskolu absolventiem, kas mācību laikā ieguvuši atzinību starptautiskajās olimpiādēs, absolventu skolotājiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, kas uzturējuši latviskumu, mecenātiem, kas atbalstījuši izglītības iestādes un mediju pārstāvjiem par “Draudzīgā aicinājuma” idejas popularizēšanu.

“Draudzīgā aicinājuma dienas” ietvaros arī grāmatu apgāda “Zvaigzne ABC” veikalos būs iespējams iegādāties grāmatas, ko dāvināt skolām. Grāmatās būs iespējams ielīmēt īpašu uzlīmi ar dāvinātāja vārdu, uzvārdu, bet dāvinājums skolai tiks nogādāts bez maksas.

Par Draudzīgā aicinājuma fondu

1935.gadā prezidenta Kārļa Ulmaņa iesāktā “Draudzīgā aicinājuma” kustība tika atsākta 1993.gadā, nodibinot “Draudzīgā aicinājuma fondu”. Ar tā valdes priekšsēdētāja Jāņa Endeles iniciatīvu 1999.gadā tika iedibināta “Draudzīgā aicinājuma medaļa” skolēniem, pedagogiem, izglītības mecenātiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un žurnālistiem. 2000.gadā tika iedibināta “Draudzīgā aicinājuma balva”, kas desmit gadu garumā tika pasniegta skolām par skolēnu izciliem sasniegumiem mācību olimpiādēs un zinātniskajos darbos.
Ziņu sagatavoja:
Ieva Stūre
Draudzīgā aicinājuma fonds

>BADA SPĒLES uz ekrāniem 2012.gada martā

Posted On janvāris 26, 2011

Filed under Uncategorized

Comments Dropped leave a response

>

Studija Lionsgate uzņems Sūzenas Kolinsas romāna „Bada spēles” ekranizāciju, un plānots, ka tas būs jauns kino fenomens, kas, iespējams aizstās „Krēslas” franšīzi.
Sākotnēji tika plānots, ka filma uz ekrāniem nonāks šī gada nogalē, taču tagad ir saņemts apstiprinājums tam, ka lenti kinoteātros redzēsim nākamgad, proti, 2012.gada 23.martā.
Filmu režisēs godalgotais Gerijs Ross. Izskanējusi informācija par galvenās lomas atveidotājas aktieru atlasi, kurā kā pretendente patlaban minēta filmas ĪSTENĀ DROŠSIRDĪBA zvaigzne Heilī Stainfīlda (Oskara balvas nominācija!).
Sūzenas Kolinsas triloģijas pirmais romāns “Bada spēles” ir viens no pēdējo gadu komerciāli spožākajiem veikumiem literatūrā. Tas ir fantāzijas caurvīts vēstījums par sešpadsmit gadus veco Katnisu Everdīnu – meiteni, kura izaug pasaulē, kas ir pārcietusi vairākas spēcīgas katastrofas… Postapokaliptisko valsti pārvalda visu redzošā valdība no galvaspilsētas Kapitolijas. Katru gadu galvaspilsēta organizē bada spēles. Uz tām katram reģionam jāsūta viens zēns un viena meitene. Cīņa notiek uz dzīvību un nāvi.
Publicēts pēc / kinokino.lv /

>1991. gads Latvijā

Posted On janvāris 19, 2011

Filed under Uncategorized

Comments Dropped leave a response

>


Janvāris 

  • 2. janvāris — Rīgā OMON pēc LKP CK rīkojuma ieņēma Preses namu, daļēji paralizējot demokrātisko izdevumu iznākšanu.
  • 4. janvāris — Pretēji OMON virsnieku apgalvojumiem, Boriss Pugo un Mihails Gorbačovs paziņoja, ka nav zinājuši par Preses nama ieņemšanu. Rīgā izlūkošanas braucienā ieradās PSRS IeM pārstāvju grupa ģenerālleitnanta V. Solodkova vadībā.
  • 7. janvāris — Pēc Mihaila Gorbačova rīkojuma D. Jazovs izdeva pavēli nosūtīt uz LatvijuLietuvuIgauniju desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos.
  • 8. janvāris — Rīgā slepeni ieradās ģenerālpulkvedis V. Ačalovs, PSRS aizsardzības ministra vietnieks ārkārtas situācijās, viens noAfganistānas kara vadītājiem, kurš tikās ar F. Kuzminu un Alfrēdu Rubiku.
  • 10. janvāris — Rīgā notika nesankcionēts Interfrontes mītiņš ar prasību Ivara Godmaņa valdībai atkāpties. Piedalījās ap 50 000 cilvēku, pēc militārpersonu aicinājuma tie mēģināja ielauzties Ministru Padomes ēkā.
  • 11. janvāris — Latviešu sieviešu līgas protesta mītiņš RīgāEsplanādē pret Latvijas jauniešu iesaukšanu padomju armijā. Baltijas Kara apgabala štābā aizklāta Kara padomes sēdē. Nolemj izsniegt automātus virsniekiem un kara skolu kursantiem. Rīgas ielās vērojama armijas daļu un bruņutehnikas pārvietošanās.
  • 12. janvāris:
  • 13. janvāris:
    • Naktī tanki ielenc Lietuvas Augstāko padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalināti 14 un ievainoti 110 cilvēki.
    • Plkst. 4:45 — LTF aicināja pulcēties Doma laukumā Augstākās padomēs un citu stratēģiski svarīgu objektu aizstāvībai. Latvijas radio to nolasīja Dainis Īvāns.
    • Plkst. 12:00 — notika Latvijas Republikas Augstākās padomes plenārsēde par aizsardzības jautājumiem.
    • Plkst. 14:00 — Vislatvijas manifestācija Rīgā, Daugavmalā. Piedalījās ap 700 000 cilvēku. Baltijas Kara apgabala helikopteri kaisīja brīdinājuma skrejlapas. LTF priekšsēdētājs Romualds Ražuks aicināja celt barikādes. Pēc mītiņa notika dalībnieku gājiens uz Brīvības pieminekli.
    • LR MP ministri un darbinieki deva norādes organizēt smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku, automašīnas ar baļķiem barikāžu celšanai Rīgā. Naktī sākās šo norādījumu izpilde.
    • Rīgā sāka veidot barikādes. Tās tiek uzceltas arī Liepājā un Kuldīgā.
    • Tallinā tikās Krievijas FederācijasIgaunijas un Latvijas Augstākās padomes priekšsēdētāji. Tika parakstīts paziņojumu, kurā pausts nosodījums pret Baltiju vērstās bruņotās akcijas.
    • Baltijas Augstākās padomes priekšsēdētāju aicināja ANO ģenerālsekretāram sasaukt Drošības padomes ārkārtas sēdi un Baltijas problemātikai veltītu starptautisku konferenci.
    • izskanēja KPFSR Augstākās padomes priekšsēdētāja Borisa Jeļcina aicinājums Krievijas karavīriem un virsniekiem nepiedalīties akcijās pret Baltijas civiliedzīvotājiem un varas orgāniem.
  • 13. – 21. janvāris — Barikāžu laiks Rīgā. Nevardarbīgā pretošanās deva pretsparu OMON un panāca, ka Vitebskas divīzija atteicās doties uz Rīgu. Barikādes tika izveidotas ap Vecrīgu, bloķējot visas pieejas tās centrālajai daļai. Īpaši tika aizsargāta Augstākās Padomes ēka (tag. Saeimas nams), Ministru Padomes ēka (tag. Ministru Kabinets), Latvijas Radio, Televīzijas centrs Zaķusalā, Galvenā telefonu centrāle Dzirnavu ielā, radio retranslācijas punkts Ulbrokā, tilti pār Daugavu un Mīlgrāvja kanālu. Barikāžu veidošanai tika mobilizēta smagā lauksaimniecības un celtniecības tehnika no visas Latvijas. Kopumā barikāžu laikā Rīgā dzīvību zaudēja septiņi cilvēki un ievainoti tika četrpadsmit.
  • 14. janvāris:
    • Mihails Gorbačovs PSRS Augstākās padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra Borisa Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.
    • F. Kuzmina izsaka ultimātu Anatolijam Gorbunovam ar prasību atcelt Latvijas Republikas Augstākās padomes pieņemtos likumus.
    • Plkst. 14:50 — OMON uzbruka Vecmīlgrāvja tilta sargiem. Atklāja uguni uz barikāžu dalībnieku mašīnām, sita cilvēkus, draudēja ar ieročiem, laupīja mantas.
    • Plkst. 18:45 — OMON uzbruka pie Brasas tilta, apmētāja mašīnas ar degmaisījuma pudelēm, izraisīja ugunsgrēku.
    • Plkst. 20:00 — notika Atkārtots OMON uzbrukums pie Vecmīlgrāvja. Dienas laikā tika nodedzinātas 17 automašīnas.
    • Raidstacija “Svoboda” vairākkārt konkretizēja ziņas par militārā apvērsuma plāniem Latvijā.
  • 15. janvāris:
    • Naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8. Tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas un nolaupīti ieroči.
    • Notika Interfrontes mītiņš ASK stadionā Rīgā Krišjāņa Barona ielā, kurā piedalījās ap 10 000 cilvēku. VSGF paziņoja par varas pārņemšanu republikā.
  • 16. janvāris:
    • Latvijas Republikas Augstākā padome organizēja deputātu kvoruma nakts dežūras Augstākās padomes ēkā.
    • Plkst. 16:45 — Vecmīlgrāvī pie tilta tika nošauts Roberts Mūrnieks, ievainoti tika A. Dreimanis un A. Podnieks.
    • Plkst. 18:30 — notika OMON uzbrukums pie Brasas tilta. Tika ievainots I. Gudrais.
  • 17. janvāris:
    • Uz barikādēm tika izsludināts trauksmes stāvoklis.
    • Latvijas Komunistiskās partijas izveidotā Streika komiteja deklarēja, ka Latvijā atdzimst fašistisks režīms.
    • Rīgā ieradās PSRS Augstākās padomes deputātu delegācija A. Deņisova vadībā. Atgriežoties Maskavā, tā paziņoja, ka Latvijaatbalstot PSRS Prezidenta pārvaldes ieviešanu.
  • 18. janvāris — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem lēmumu izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.
  • 19. janvāris — notika tautas manifestācija Roberta Mūrnieka bērēs. Naktī OMON aizturēja un piekāva piecus Īpašo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības dalībniekus.
  • 20. janvāris:
    • Notika tautas demonstrācija Maskavā Baltijas aizstāvībai, kurā piedalās ap 100 000 cilvēku. Tika izteikta prasība pēc Mihaila Gorbačova, D. Jazova, Borisa Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem.
    • Plkst. 21:07 — OMON un nezināma kaujas grupa uzbruka Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai. Kaujā tika nogalināti milicijas darbinieki V. Gomanovičs, S. Konoņenko. Šautu ievainojumu rezultātā mira kinooperatori Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzni, kā arī skolnieks E. Riekstiņš. Tika ievainoti Bauskas milicijas darbinieki A. Simanavičus, R. Zaļais, J. Jasevičs, V.Markuns, kā arī barikāžu dalībnieki B. Dmitrenko, J. Zelčs, A. Senčenko, J. Mezaks, D. Ozols, Krievijas žurnālists V. Brežņevs, LU students J. Fodors. Kritušie un ievainotie tika konstatēti arī uzbrucēju rindās. Pēc kaujas OMON devās uz Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēku.
  • 21. janvāris — izskanēja Latvijas Republikas Augstākās padomes aicinājums jauniešiem stāties darbā Iekšlietu ministrijas sistēmā.Anatolijs Gorbunovs devās uz Maskavu, lai tiktos ar Mihailu Gorbačovu un pārrunātu notiekošo Latvijā.
  • 22. janvāris — Boriss Pugo noliedza, ka devis rīkojumu OMON uzbrukumam Iekšlietu ministrijai. Barikādēs bojā gāja Ilgvars Grieziņš.
  • 24. janvāris — Latvijas Republikas MP izveidoja Sabiedrības drošības departamentu, lai pārņemtu barikāžu sargāšanu.
  • 25. janvāris — tika izsludināta Sēru diena un notika 20. janvāra upuru bēres. Barikāžu aizstāvju vairākums devās mājās.

>Aptauja

Posted On janvāris 13, 2011

Filed under Uncategorized

Comments Dropped leave a response

>Ja Jums ir bērni vecumā līdz 16 gadiem un brīvas 7-9 minūtes,
lūdzam aizpildīt Interneta aptauju vecākiem: 

www.visidati.lv/aptauja/455417094/ 

Nākošā lapa »